Seksuāli Transmisīvas Slimības

×

Seksuāli transmisīvas slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri, neveicot profilaktiskus pasākumus.

Seksuāli transmisīvo slimību izplatību veicina iedzīvotāju uzvedība. Bieža seksuālo partneru maiņa, dzimumattiecības ar gadījuma paziņām, prostitūtu seksuālo pakalpojumu izmantošana paaugstina risku saslimt ar venēriskām slimībām, it īpaši, ja šādu seksuālo attiecību laikā notiek lietots prezervatīvs.

Seksuāli transmisīvas slimības (STS) ir bieži sastopamas dažādās valstīs, ieskaitot arī Latviju. Pēdējo gadu laikā Latvijā novēro strauju saslimstības pieaugumu ar STS. Tādēļ mūsu valstī tiek veltīta pastiprināta uzmanība, lai informētu cilvēkus, kā izsargāties no STS.

Seksuālo attiecību laikā iespējams inficēties ar:

• Baktērijām, kas izraisa sifilisu un gonoreju, mikopiazmozi un ureaplazmozi;

• Hlamīdijām, kas izraisa uroģenitālo hlamidiozi;

• Vienšūnu parazītu - trihomonu, kas ir trihomonozes izraisītājs;

• Vīrusiem, kuri izraisa tādas slimības kā AIDS, anoģenitālās kārpas, anoģenitālo herpesu, kā arī vīrusu hepatītus B un C, citomegalovīrusu infekciju.

Vieglāk ir izvairīties no šīm saslimšanām nekā tās ārstēt. Turpmāk apskatīsim STS biežākos simptomus, veicamos izmeklējumus slimības atklāšanai, to ārstēšanu un veidus kā izvairīties no saslimšanas.

STS var būt gan vīrusu, gan bakteriālas dabas. Ar tām var inficēties vaginālā (sievietes maksts), orālā vai anālā seksa laikā. Savukārt kaunuma utis, kašķis, kārpas, ģenitālais herpes (vīrusa infekcija) var tikt nodots partnerim tikai saskaroties ar ķermeņa virsmām.

Anoģenitālais kārpu vīruss izraisa uz dzimumorgānu gļotādas sīkas, smailas diegveida kārpas, kas stipri niez. Sievietēm šis vīruss veicina dzemdes kakla vēža rašanos.

Anoģenitālais herpes vīruss izraisa aukstumpumpām līdzīgu sīku pūslīšu rašanos uz dzimumorgānu gļotādas, tie ir sāpīgi, sūrst, palielinās cirkšņu limfmezgli. Arī šai slimībai ir raksturīga hroniska gaita bezsimptomu periodi mijas ar aktīvām slimības izpausmēm.

Lielākā daļa seksuāli transmisīvo slimību - sifiliss, gonoreja, uroģenitālā hlamīdiju infekcija, ureaplazmoze, mikoplazmoze, trihomoniāze - ir izārstējamas. Vīrusu izraisītās seksuāli transmisīvās slimības ir ārstējamas akūto izpausmju laikā. Dažkārt var panākt bezsimptomu periodu pagarināšanos, kaut arī organismu no vīrusiem atbrīvot neizdodas. Venēriskās slimības iemanto no seksa partneriem, tāpēc būtiski ir vienlaikus griezties pie ārsta gan slimajai personai, gan viņas seksa partnerim. Abiem ir jānodod analīzes, lai noteiktu, vai viņiem šī slimība nav slēptā veidā, vai arī nozīmētu profilaktisko ārstēšanu.

Slimajiem svarīgi ievērot personīgo higiēnu, lietot atsevišķus dvieļus, jo ar sadzīves priekšmetiem var inficēt ģimenes locekļus, visbiežāk mazus bērnus Ja vecāki slimo ar sifilisu vai gonoreju, pirmsskolas vecuma bērnus labāk aizvest pie ārsta speciālista, lai veiktu apskati un izlemtu vai nav nepieciešama ari bērna profilaktiska ārstēšana.

Ja ar kādu no venēriskajām slimībām slimo grūtniece, viņa var inficēt bērniņu tam vēl atrodoties dzemdē, vai arī bērns var inficēties dzemdību laikā, virzoties cauri dzemdību ceļiem.

Ja jums ir aizdomas, ka slimojat ar seksuāli transmisīvu slimību, ja ir bijuši gadījuma dzimumsakari, ja gribat sākt attiecības ar jaunu partneri, dodieties pie dermatovenerologa, lai jūs vispusīgi izmeklē un, ja nepieciešams, nozīmē ārstēšanu.

Seksuāli transmisīvo slimību izraisītāji ir dažādi mikroorganismi, un tās sāk izpausties dažādos laikos pēc inficēšanās. Gonoreja un trihomonoze - aptuveni 5 līdz 14 dienas pēc inficēšanās. Uroģenitālā hlamīdiju infekcija var sākt izpausties 2 līdz 3 nedēļas pēc inficēšanās vai arī ilgstoši neradīt sūdzības un sākties tikai pēc dažiem gadiem. Sifiliss – 3 līdz 6 nedēļas pēc inficēšanās, bet poliklīnikās veiktās seroloģiskās reakcijas sifilisa noteikšanai parasti ir pozitīvas vēl pāris nedēļu vēlāk.

Vīrusu izraisītās seksuāli transmisīvās slimības nereti izpaužas pēc vairākiem mēnešiem, pat gadiem, piemēram, AIDS slēptais jeb vīrusa nēsāšanas periods var ilgt 8 līdz 15 gadus. Daļa no šiem mikroorganismiem "ieperinās" galvenokārt urīna un dzimumceļos, izraisot tur iekaisumu. Tādi ir gonorejas, uroģenitālā hlamīdiju infekcijas, ureaplazmozes, mikoplazmozes izraisītāji.

Jebkurš, kuram ir dzimumattiecības bez kondoma (prezervatīva) ir pakļauts riskam inficēties ar STS!

Ar STS viegli inficēties, ja bieži maina dzimumpartnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, ja ir vairāk nekā viens dzimumpartneris.

Pārpublicēts no http://www.liis.lv/anatom/Antomija/44/44teksts.htm